Daugavas skola piedāvā mācības deviņās klašu grupās (sagatavošanas un 1.-8. klase). Skolēni apgūst latviešu valodu, vēsturi un ģeogrāfiju, kā arī stiprina saites ar latviešu kultūru un tradīcijām, dziedot, dejojot tautas dejas un iepazīstot folkloru. Dažās klašu grupās ir apvienotās klases, kurās skolotājs reizē strādā ar divu līmeņu klašu skolēniem atbilstoši viņu prasmēm. Katrā klasē strādā savs skolotājs un dažkārt arī palīgskolotājs.
Visas skolas programmas ir saskaņotas ar Viktorijas štata mācību programmu F-8 (Victorian Curriculum F-8).
Daugavas skola strādā Viktorijas štata mācību semestru laikā katru sestdienu no plkst. 10.00 līdz 14.00.
Skolas mācību programma veidota atbilstoši Viktorijas štata mācību programmai valodās (Victorian Curriculum F-10, Languages). Valodu mācību programma ir rūpīgi sakārtota tematos un apakštematos, un katrs no tiem izraudzīts tā, lai mācīšanās noritētu pakāpeniski, papildinot iepriekš apgūto vielu. Šāda strukturēta pieeja ļauj skolēniem soli pa solim pilnveidot gan valodas prasmi, gan izpratni par kultūru. Iepazīstot dažādus tematus, skolēni saskaras ar atšķirīgām valodas lietojuma situācijām un kultūras niansēm, veicinot cieņu pret latviešu valodu un kultūru. Šāda pieeja ne tikai uzlabo valodas prasmi, bet arī bagātina skolēnu mācību pieredzi kopumā.
Mācību programmā aptverts plašs tematu un apakštematu loks, un katrs no tiem uzlabo skolēnu valodas prasmi un izpratni par kultūru. Daži no tematiem:
Es un manas attiecības ar citiem: ģimene, draugi, intereses.
Ikdiena un ieradumi: ikdienas gaitas, skolas dzīve, hobiji.
Kopiena un apkaime: vietējā kopiena, pakalpojumi un apskates vietas.
Svētki un tradīcijas: dažādi latviešu svētki un tradīcijas.
Ceļošana un tūrisms: ceļojumu pieredze, slavenas apskates vietas un ģeogrāfiskie objekti.
Veselība un labsajūta: sports un rūpes par sevi.
Latviešu svinamās dienas apzināti ir iekļautas mācību programmā, lai skolēni labāk izprastu un novērtētu dažādās latviešu tradīcijas un ieražas. Skolā atzīmējamo svētku starpā ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena, Baltā galdauta svētki un Jāņi. Skolēni iepazīst šo svinamo dienu nozīmi, ar tām saistītās tradīcijas, kā arī valodu, ko lieto šajos svētkos. Skolēni dzied, dejo tautas dejas, skaita dzejoļus, piedalās tradicionālo latviešu ēdienu un rokdarbu darbnīcās. Šāda integrēta pieeja ļauj skolēniem ne tikai apgūt valodu, bet arī gūt plašāku izpratni par latviešu kultūru, kā arī palīdz veidot atvērtu un kultūrizglītojošu mācību vidi.
Sagaidāms, ka, pabeidzot skolu, skolēni ir apguvuši latviešu valodu vismaz A1 līmenī saskaņā ar Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei (Common European Framework of Reference for Languages, CEFR). Šajā valodas prasmju līmenī cilvēks spēj sazināties ikdienišķās situācijās, lietojot biežāk sastopamos izteicienus un vārdus.
A1 līmenī valodas lietotājs spēj:
saprast un lietot ikdienišķus izteicienus un vienkāršas frāzes, kas saistītas ar konkrētām vajadzībām;
iepazīstināt ar sevi un citiem cilvēkiem, kā arī uzdot vienkāršus jautājumus un atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem par sevi, savu dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem un sev piederošām lietām;
sazināties vienkāršās, ikdienišķās situācijās, kurās nepieciešama tieša informācijas apmaiņa par labi zināmiem ikdienišķiem tematiem.
Divas reizes gadā skolēni saņem liecību, kurā atspoguļotas skolēna sekmes, kā arī sniegti ieteikumi vecākiem, kā atbalstīt sava bērna mācības.
Papildus tam:
katra mācību gada sākumā notiek vecāku un skolotāju tikšanās, kurā skolotājs iepazīstina vecākus ar gada mācību plānu un vecāki var uzdot jautājumus par sava bērna latviešu valodas apguvi;
par tikšanos ar skolas pārzini un skolotājiem var vienoties arī citā laikā mācību gada gaitā.
Vecākiem jāņem vērā, ka stundu kavējumi ietekmē skolēna mācības un sekmes.